Kihniešu ēdieni arī ir atšķirīgi. Ja jau dzīvo jūras vidū, tad skaidrs, ka ēdienkartē ir daudz zivju. Mājās savukārt saimnieces cep rupjmaizi un baltmaizi.

Joprojām ir spēkā tāda kārtība, ka noteikti ēdieni tiek gatavoti noteiktās nedēļas dienās: sestdienas vakarā vāra kartupeļu biezputru un cep baltmaizi. Arī trešdienas ir putras dienas, toties svētdienās vāra zupu. Noteikti ēdieni ir arī saderināšanās, kāzu un svēto dienās. Arī pēc mirušā apbedīšanas ēd putru.

Ikdienas uzturā liela nozīme ir jūrai – zivis tiek ēstas dažādas un dažnedažādos veidos. Ļoti bieži kihnieši ēd vārītus kartupeļus ar sautētām reņģēm vai ceptu gaļu. Svētku galdā galvenais ēdiens ir kartupeļi ar gaļu, kas gatavoti vienā katlā, kā arī noteikti tiek cepti gaļas pīrāgi.

Kihniešu gardums visos laikos bijusi roņu gaļa, kuru vāra kopā ar nemizotiem kartupeļiem. Kūpināts ronis ir jaunāku laiku ēdiens, kas vairāk garšo atbraucējiem, ne kihniešiem pašiem. Pavasaros bieži ēd gauru olas, turklāt sava tumšā dzeltenuma dēļ tās labi noder kūku cepšanai.