Dārgumu sala
Unikālā Kihnu sala gaida viesus visos gadalaikos!
Rosīgas sievas svītrainos brunčos ar sarkanraibiem lakatiem ap galvu, vecmāmiņas ar adāmadatām rokās, darbīgi zvejnieki ostā, līksmas čalas dziedošajā kihnu mēlē, ballītes un deju svētki, savā starpā savijušās tradīcijas un šodiena – šī neaprakstāmā atmosfēra, kas liek aizrauties ciemiņu elpām, ir Kihnu salas iedzīvotāju ierastā ikdiena.
Kihnu – dārgumu sala gaida visus ceļotājus, ko aizrauj interesantie stāsti par salas vēsturi un kas vēlas iepazīt noslēpumaino kultūras un mākslas mantojumu.
Ierodoties ostā, viesus sagaida gidi. Brauciens apkārt salai kravas automašīnā dod ātru pārskatu par to, kas kur atrodas, ko būtu vērts apskatīt un kur varētu uzkavēties ilgāk. Ja paveicas, uz vietējā ceļa var sastapt arī vēsturisku motociklu ar blakusvāģi.
Ostas tirdziņā interesenti var veikt pirmos pirkumus – iegādāties vietējos rokdarbus vai iestiprināties ar salas labumiem.
Uzkāpjot tikko atjaunotajā bākā, balvā saņemsiet brīnišķīgu skatu uz jūru un apkārtējām salām un saliņām. Darbīgo un izdomas bagāto salinieku būvētās lauku sētas mijas ar iekoptiem laukiem un gleznainiem priežu mežiem.
Vislabāk jūras vidū esošo zemes strēķīti var izpētīt un iepazīt, dodoties 23 km garā pārgājienā “Kihnu Reesuratas”, kura gaitā ikviens iegūs pamatīgāku priekšstatu par salas četru ciematu dzīvi, dabu, vērtībām un iedzīvotājiem. Piemēram, Linaküla ciema vecajā skolas namā izvietotais Kihnu muzejs piedāvā interesantas ekspozīcijas, kas iepazīstina ar salas tradīcijām un parašām, tajā skaitā ar slavenā kapteiņa Kihnu Jenna dzīvi. Šeit tiek fiksēta un glabāta UNESCO mutvārdu un nemateriālās kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā iekļautās Kihnu kultūras telpas vēsture.
Kihnu sala pavasarī
Pavasaris un zili-baltie ziedu paklāji Kihnu salā ierodas pāris nedēļas vēlāk nekā Igaunijas kontinentālajā daļā. Tas dod salas apmeklētājiem lielisku iespēju no jauna izbaudīt dabas mošanos!
Dabas pārgājieni, kas notiek visu gadu un kuru ietvaros ceļotājiem tiek piedāvāti stāsti un leģendas par apkārtnes pagātni un tagadni, dod iespēju nokļūt tādās vietās, kas parasti paliek slēptas mūsu skatieniem.
Pavasaros notiekošo Kihnu reņģu pārgājienu centrālā varone ir reņģe, kam citā laikā nemaz tik bieži neizdodas nokļūt uz slavas pjedestāla. Pēc vietējām receptēm gatavotos reņģu ēdienus piedāvā pārtikas un rokdarbu gadatirgi, daudzas lauku sētas un vietējie uzņēmēji. Īpaši labi žāvētās reņģes un reņģu rullīši garšo ar Kihnu maizi, uzdzerot salinieku gatavotos dzērienus. Tiek rīkotas arī speciālas darbnīcas, kur interesenti var apgūt zivs filēšanas, kūpināšanas un rullēšanas mākslu. Visi maija svētku dalībnieki piedalās dažādu balvu izlozē, bet vakarā sākas kārtīga ballīte, kas turpinās, kamēr vien ir kāds, kas grib lustēties. To, kā un ar kādām viltībām vislabāk ķert jūras veltes, var uzzināt, dodoties makšķerēšanas pārgājienā kopā ar pieredzējušu pavadoni.
Kihnu sala vasarā
Vasaras sākumā – pašā ceriņu pilnzieda laikā – salas saimnieces sāk gatavoties jūnija sākumā notiekošajām mājas kafejnīcu dienām “Kihnu Keretäüs”, kur viesiem tiek piedāvātas gardas maltītes un neatkārtojama programma.
Jāņu vakarā tiek aizdedzināta veca zvejas laiva, kas jau nokalpojusi savu mūžu uz jūras. Uz danču plača zibošo Kihnu brunču virpulis aizrauj un priecē acis un domas.
Kihnu Jūras svētki, kuru aizsākums meklējams Zvejnieku svētkos, ir lielākais salas festivāls, kas iepazīstina viesus ar vietējo dzīvi un tradīcijām. Te sev piemērotu nodarbi atradīs jebkura vecuma apmeklētāji. Pasākuma ietvaros notiek gadatirgus un darbnīcas, var vērot dažādus priekšnesumus un koncertus, kā arī kārtīgi izdancoties jūlija vakara ballītē.
Augustā uz salas tiek rīkots pasākums “Kihnu tansu päe”, kura ietvaros interesenti var iepazīties ar tradicionālajām dejām. Notiek tematiski semināri, koncerti un ballīte.
Nesalinieku jeb kontinentālās daļas iemītnieku ideja ir atradusi auglīgu augsni, un Kihnu iedzīvotāji ir tikuši paši pie sava “Männäkäbä” maratona. Tā nav vienkārša sporta diena, kuras programmā ir dažādas sportiskas nodarbes, bet gan veselīgs sarīkojums, kas noslēdzas ar apbalvošanu un ciema ballīti.
Kihnu sala rudenī
Kopā ar oktobra vējiem salu pieskandina “Vijoļu festivāls”, kurā piedalās valsts labākie vijoļspēles meistari. Viņi dalās savās zināšanās un domās par to, kā sekmēt vietējās instrumentālās mūzikas tradīciju saglabāšanu un jaunās mūziķu paaudzes attīstību. Mūzika saista visus saliniekus – gan tos, kas spēlē, gan tos, kas klausās.
“Metsamaa” tradicionālās kultūras sēta ir vieta, kur ir meklējami vairāku brīnišķīgu instrumentālās mūzikas svētku aizsākumi. Tradicionālās kultūras sēta iepazīstina ar vietējām tradīcijām un rūpējas par to saglabāšanu. Sētas aktīvo iemītnieku vadībā tiek svinēti arī dažādi tautas kalendāra svētki.
Kadrijas dienā, kad laukā valda tumsa un drēgnums, salinieki pulcējas, lai visi kopā dotos tradicionālajās Kadrijas dienas ķekatās. Tiek klāti bagātīgi galdi, vilktas maskas un jautras mūzikas pavadībā iets uz kaimiņu ciemu ķekatās. Jautrība, mūzika, dejas un laba vēlējumi ļauj kliedēt tumsu un drūmu noskaņojumu.
Kihnu sala ziemā
Kad ārā cītīgi ir darbojies Lausks un jūra pārklājusies ar biezu ledus kārtu, ir laiks visaizraujošākajam Kihnu apmeklējumam – pa ledus ceļu. Ledus ceļa garums ir aptuveni 11 km un, ja ir vēlme izkustēties, to var veikt arī ar kājām.
Slēpojot, braucot ar somu kamanām vai ar auto pa iezīmēto ceļu, šur tur var sastapt zemledus zvejas cienītājus. Makšķerēšanas meistaru pavadībā viņiem var pievienoties arī citi interesenti.
Ziemassvētku dienā salinieki kurina pirtis, velk mugurā tautas tērpus, aizdedz kapos svecītes, dodas uz baznīcu un pavada laiku ar saviem tuvākajiem pie bagātīgi klātiem galdiem. Ziemassvētku eglītes lomā iejūtas bērnu greznotā priede, un neiztiek arī bez dāvanām. Salinieki atskatās uz aizejošo gadu un kaļ plānus jaunajam gadam.
Kihnu sala ir maziņa, taču tās iedzīvotāji ir ļoti draudzīgi. Viņi labprāt pastāstīs, kur var ieturēt maltīti un kā nokļūt līdz naktsmītnei.
Uz Kihnu salas laikam ir cits ritējums, kas ļauj paplašināt mūsu pasaules redzējumu. Gaidīsim ciemos!
