Kihnu daba

Šis nelielais zemes gabaliņš ir tik ļoti saistīts ar jūru, ka visa Ķīļu salas daba ir gluži kā jūras veidota. Ne tikai pievilcīgā pludmale un putnu ligzdošanas vietas, jūra ietekmē arī visu to, kas uz šīs zemes atrodas: kokus, augus, ainavu, dzīvniekus. Protams, arī cilvēki ir atkarīgi no jūras un tās ietekmētās dabas.

Vislabāk Ķīļu salas dabu var apskatīt, izklausīt un pirkstos aptaustīt, ceļojot ar velosipēdu.

Saliņas – putnu paradīze

Zemā un akmeņainā jūrmala ir pilna ar sēkļiem un saliņām. Ir saskaitītas apmēram 56 saliņas, no kurām astoņas ir lielākas – arī tad, kad jūrā ir augstāks ūdens līmenis, uz tām var uzkāpt, nesamērcējot kājas. Kihnu šaurums ir Eiropas nozīmes ligzdošanas un putnu migrācijas vieta, visas saliņas atrodas dabas aizsardzības zonā, tāpēc tās nedrīkst apmeklēt no aprīļa līdz jūlija vidum.

Atbilde uz jautājumu, cik tad Ķīļu salā ir putnu, ir vienkārša: pilnas debesis. Tomēr, lai iegūtu precīzākus datus, 2017. gadā vides aģentūra veica uzskaiti un ieguva rekordlielu ligzdotāju skaitu: tikai Imutsaliņā vien saskaitīja 4300 putnu pārus, kopā 24 dažādas sugas, galvenokārt zīriņus un kaijas. Lielo zīriņu kolonijas ir retas, par savu mājvietu tās uzskata Sangesaliņu. Katru vasaru Ķīļu salai apkārtējās saliņās apmetas divas trīs cekulzīriņu kolonijas ar līdz par pustūkstotim pāru – tomēr tik liels skaits ir drīzāk izņēmuma gadījums.

Stipri palielinājies jūras kraukļu pieplūdums, 2017. gadā trijās lielākajās saliņās izskaitīja 2906 jūras kraukļu ligzdas. Ķīļu salai pieder arī zvirbuļu vanaga un ķivuļa vienas dienas novērojumu skaita rekords.

Cilvēka un lielās gauras simbioze

Pirmo reizi nokļūstot Ķīļu salā, cilvēki brīnās, kāpēc kokos ierīkotas suņubūdas. Taču nē – šejienes suņi kokos nekāpj. Tie ir gauru būri, ko izgatavojuši cilvēki Ķīļu salas tradicionāli vissvarīgākajam putnam.

Lielās gauras var uzskatīt par Ķīļu salas simbolu. Salas iedzīvotāji ir noslēguši tādu kā nerakstītu līgumu ar šiem putniem – cilvēki tiem izgatavo būrus, bet par atlīdzību saņem olas. Jāpiezīmē, ka olu savākšana nesamazina gauru skaitu, gluži otrādi – ja visas olas atstās būrī, māte tās nevarēs izperēt. Kihnietis zina, ka normālais olu skaits, ko var izperēt, vienā būrī ir 10-–15.

Ar to cilvēka rūpes vēl nebeidzas. Gauru ceļš atpakaļ līdz jūrai ir garš un briesmu pilns – tās apdraud gan vārnas, gan kaijas, gan kaķi. Skats, ka Ķīļu salas sieviete nes priekšautā gauru bērnus uz jūru vai ka vīrs apsargā gauru ģimenes ceļojumu, nepieder tikai pagātnei.

Govis strādā piekrastes ganībās

Piekrastes ganības draudēja aizaugt ar niedrēm, jo kihnieši govis vairs netur. Taču tagad tajās čakli darbojas lopiņi. Skotijas hailanderi un herefordi gādā par piekrastes noganīšanu, mazāk aizaugušās vietās piepalīdz arī aitas. Šajā čaklajā darba kolektīvā strādā apmēram 150 govju un vairāk nekā 300 aitu. Lopiņiem ir vēl daudz darba, jo platības ir paspējušas ļoti aizaugt.

Ķīļu salā sastopamas arī kadiķainas ganības, īpaši dienvidu un rietumu piekrastēs.

Priežu mežs – iespaidīgs apskates objekts

Lai arī šķiet, ka Ķīļu sala ir mežiem bagāta sala, malka tiek vesta no kontinenta, kā arī mežos veic tikai kopšanas cirtes. Ķīļu salas koks ir priede, taču liela daļa šejienes priežu mežu ir stādīti, vēl 17. gadsimta beigās ar mežu bija klāti tikai 2–3% salas teritorijas.

Ziemeļu pusē pārsvarā ir priežu meži, dienvidos – jauktu koku meži. Egles šeit ir reti sastopamas, un tās nedaudzās ir cilvēku stādītas.

Kokus stāda ne tikai koksnes ieguvei, bet arī kāpu nostiprināšanai. Turklāt mežu augsnēs rodas humuss, kas nepieciešams augu augšanai.

Nevar gan vairs apgalvot, ka Ķīļu salas meža zeme ir tik tīra, ka tur nav pat zariņa. Vairākums mežu pieder RMK (Valsts mežu apsaimniekošanas centram), kas neļauj izvākt atmirušo koksni, lai radītu barības bāzi kukaiņiem un bagātinātu augsni.

Taču vēl aizvien var vērot sievietes grābjam meža zemi un vācam zarus, tādējādi iegūstot sev malku aizkuram. Sauso priežu mežu Ķīļu salā ir daudz, un tos noteikti ir vērts apmeklēt.

Pludmales

Trīs Kihnu labākās peldvietas ir skaistā Rock City smilšu pludmale, zemā un akmeņainā Linakila (Linaküla) pludmale, kā arī pie bākas esošā krasta josla. Tajās visās var peldēties, taču jābruņojas ar pacietību, kamēr sasniedz pietiekamu dziļumu. Toties seklais ūdens ir ļoti silts.

Kakra säär

Ejot tālāk pa Rock City, nonāksiet brīnumjaukā vietā, ko sauc par Pilli galu – tur sākas 4 kilometrus garā Kakra säär. Leģenda vēsta, ka reiz Ķīļu salas un Testamā vīri šeit nolēmuši kopīgi celt tiltu. Kihniešu vīri čakli ķērās pie darba, taču, kad saprata, ka vīri otrā pusē šmaucas, meta darbu pie malas.

Dzīvnieki

No sauszemes dzīvniekiem Ķīļu salā sastopamas lapsas, jenotsuņi, zaķi, zebiekstes. Ežu pēdējā laikā kļuvis ļoti maz – tos apdraud lapsas un arī infekcijas slimības.

Tā kā kontinents nav tālu, var atpeldēt arī kāda mežacūka vai alnis, kas tūliņ tiek ievērots, jo liels dzīvnieks uz salas ir nozīmīga figūra.

Augi

Pavasaros pļavās un ceļmalās zied orhidejas, kuras ir aizliegts plūkt. Ķīļu salas kaļķainā augsne orhidejām ir piemērota.

No retām sugām Ķīļu salā sastop arī jūrmalas zilpodzi, kas ir sens krastmalas augs un Igaunijā sastopams jau gadu tūkstošiem. Ķīļu salā ir lielākās šī auga atradnes Igaunijā – četrās atradnēs kopā ap 6,2 tūkstošiem augu.

Pievilcīgo zilpodzi nevajag sajaukt ar jūrmalas sālsķērsu, kuras baltie ziedi agros pavasaros izdaiļo pludmales.

Pavasaris salā iestājas pāris nedēļu vēlāk nekā kontinentā – toties tad ar joni. Agros pavasaros visa zeme mežos pārmaiņus ir zila no zilajām un balta no baltajām vizbulītēm. Pēc tam pavasaris uzņem tempu, un krāsām pievienojas smaržas – kad Ķīļu sala ieslīgst ceriņu ziedos un kad sākas maijpuķīšu ziedēšanas laiks.

Ja pērc aptiekā gaiļbiksīšu tēju, ir diezgan droši, ka to vākušas Ķīļu salas sieviņas, tomēr gana daudz gaiļbiksīšu skaistuma paliek arī pļavās. Salā aug daudz dažādu ārstniecības augu, no kuriem daudzi nonāk aptiekās.